"Vai Eiropas Savienība sabruks?" Ekonomikas krīze Eiropas Savienībā ir padarījusi šos jautājumus tik populārus. Šajā sakarā ir tik daudz rakstīts un apspriests.
Neviena iestāde nevar droši pateikt, ka ES sabruks vai nē. Ja mēs mainām jautājumu “Vai ES sabruks”, dažādi dalībnieki varētu piedāvāt dažādas atbildes: Apvienotā Karaliste, kas vienmēr ir bijusi skeptiska pret integrāciju ES, varētu nesniegt skaidru “negatīvu” atbildi uz šo jautājumu. Vācija, kas ES paspārnē it kā paplašina savu ietekmes sfēru, visticamāk, neatbalstīs ES sabrukumu. Tādā veidā katrai ES dalībvalstij būs atšķirīga nostāja.
Ir pilnīgi skaidrs, ka ES piedzīvo nopietnu “ekonomisko” krīzi. Šī krīze, manuprāt, ir svarīgs pārbaudījums ES sistēmai kopumā. Tāpat kopumā ES ir arī citas problēmas, izņemot ekonomisko cirsi.
Manuprāt, ES no šīs krīzes iznāks daudz spēcīgāka un vienotāka.
Pirmkārt un vissvarīgākais ir tas, ka Eiropas tautas ir cietušas smagus zaudējumus no vēstures šķelšanās un jo īpaši pagājušajā gadsimtā. Sairšana nozīmēs visu mācību noraidīšanu no ilgās vēstures, kas ir pilna ar asinīm un sāpēm.
Otrkārt, ES nav tikai ekonomikas sistēma. Tā ir sarežģīta politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras sistēma. Krīze vienā jomā neļaus un tai nav obligāti jāatceļ panākumi citās jomās.
Treškārt, ES kā institūcija ir ieguvusi neatkarīgu vienību ar neatkarīgu gribu, kas ir augstāka par atsevišķiem locekļiem. Šī griba jau ir pietiekami spēcīga, lai pārvarētu problēmas, kas vērstas pret pašu ES sistēmas pastāvēšanu.
ES sabrukums būs veselā saprāta sabrukums.
Eiropas karte, kas būs kā nacionālo valstu savārstījums, nekalpos nevienam mērķim un nesniegs Eiropas valstīm lielāku labklājību, labklājību, mieru un stabilitāti. Kuram gan patiktu Eiropā redzēt vecās “Spēku līdzsvara” dienas. Protams, šī ir analīze no Eiropas perspektīvas. Jebkura pieeja no ārpus Eiropas var balstīties uz "skaldi un valdi" mentalitāti.
