Vēl viens iemesls, kāpēc ASV un Turcijas attiecības saasinājās, bija ASV mācītāja Endrjū Brunsona arests Turcijā. Turcijas varas iestādes apsūdz viņu saistību uzturēšanā ar FETO – islāma sludinātāja Fethullah Gülen kustību (Turcijā aizliegta). Turcija apgalvo, ka pēdējā bijusi aiz neveiksmīgā militārā apvērsuma Turcijā 2016. gada jūlijā.
Oficiālais ASV administrācijas pārstāvis paziņoja, ka Vašingtona ieviesīs sankcijas pret Turciju, ja ASV mācītājs paliks apcietinājumā.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavuşoğlu nekavējoties atbildēja, ka nevienam nav tiesību diktēt Turcijai, kā rīkoties. “Mēs nekad nepieļausim neviena draudus. Likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi bez izņēmumiem,” tviterī ierakstīja Čavušoglu.
Interesanti, ka gan Donalds Tramps, gan Redžeps Erdoans savu vēlētāju reitingu paaugstināšanai izvēlējušies vienu un to pašu taktiku: viņi meklē ārējos ienaidniekus. Pēdējo divu gadu laikā Turcijas līderim ir izdevies sabojāt savas attiecības ar vairākiem Eiropas līderiem. Erdoans apsūdzēja Vācijas kancleri Angelu Merkeli "nacistu metožu izmantošanā", nodēvēja Nīderlandi par "fašisma galvaspilsētu" un nosauca Izraēlu par "viscionistiskāko un rasistiskāko valsti pasaulē".
Donalds Tramps cenšas sekot līdzi savam Turcijas kolēģim. Pagājušā gada martā, Baltajā namā tiekoties ar Angelu Merkeli, viņš izaicinoši atteicās paspiest viņai roku. 2018. gada jūnijā G7 samitā Tramps izņēma no kabatas dažas konfektes un nejauši nometa tās uz galda Merkeles virzienā.
rumps jūlijā sarīkoja kārtējo skandālu NATO samitā Briselē, kur viņam izdevās izcelties strīdā ar Vašingtonas Eiropas sabiedrotajiem. Viņš apgalvoja, ka ASV izstāsies no NATO, ja ES valstis atteiksies palielināt savus militāros izdevumus.
Ceturtdien, 26. jūlijā, ASV Kongress nolēma aizliegt lidmašīnu F-35 sūtīšanu uz Turciju, ja vien Ankara neatteiksies no Krievijas iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu paziņoja, ka viņa valsts nepārtrauks līgumu ar Krieviju. "Mēs bijām mēģinājuši iegādāties pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas no ASV, taču šie mēģinājumi nekad nebija veiksmīgi, tāpēc mēs pieņēmām Krievijas priekšlikumu," skaidroja Turcijas ministrs.
Lai situāciju padarītu vēl ļaunāku, Pentagons sāka sūtīt ieročus kurdu nemierniekiem Sīrijā, kurus Ankara uzskata par teroristiem un separātistiem. Erdogans vēlāk sacīja, ka Tramps "iesita Turcijai mugurā".
Ir vērts atzīmēt, ka Vašingtonas un Ankaras attiecības pasliktinās uz Redžepa Erdoana un Vladimira Putina personīgās draudzības uzlabošanās fona. BRICS samita laikā Dienvidāfrikas galvaspilsētā (25.-27.jūlijā) abu valstu vadītāji rīkoja konfidenciālu sarunu, kuras laikā Putins atgādināja Erdoganam solījumu uzaicināt Krievijas prezidentu uz restorānu. "Es pieņemu šo uzaicinājumu, bet ir viens nosacījums: kad jūs ielaidīsiet Krievijas gaļas produktus Turcijas tirgū, kad restorānā ir mūsu gaļas ēdieni, tad mēs pusdienosim kopā," sacīja Putins.
Erdogans solīja strādāt pie šī jautājuma un paziņoja, ka "draudzīgās attiecības starp Turciju un Krieviju dažos cilvēkos izraisa greizsirdību". Turcijas prezidents acīmredzami izteica mājienu uz Donaldu Trampu, kurš var redzēt savulaik stingrās ASV sabiedrotās Turcijas dreifēšanu uz Krieviju. Baltais nams ir īpaši nobažījies par Turcijas izredzēm pievienoties SCO (Shanghai Cooperation Organization), kurā dominē Vašingtonas galvenie konkurenti – Krievija un Ķīna.
Tādējādi pirmo reizi kopš Turcijas pievienošanās NATO 1952. gadā Ankara ir iegājusi dziļas krīzes periodā ar ASV. Ja Erdogans galu galā nolems slēgt ASV gaisa spēku bāzi Turcijas pilsētā Incirlikā, Turcija pārstās pildīt NATO priekšposteņa lomu, kas robežojas ar Tuvo Austrumu un Aizkaukāza valstīm.
Aidins Mehtijevs
Pravda
